Create New Playlist

Add a cover pic of your own choice

(Optional)

Name

AI Cover Generator

4 credits

Not enough credits (0/4).

Logout

Are you sure you want to Logout?

Close

Mans Enkurs Vētrā 1 by Dāvis

SongGPT
Mans Enkurs Vētrā 1 by Dāvis - rock,male vocals music cover art

Mans Enkurs Vētrā 1

rock,male vocals

0:003:58
Lyrics
Description
(1. pants)
Bērnības sienas no ledus un klusuma,
Aizsalušiem logiem neredzēju sauli.
Katrs sitiens kā zīmogs uz dvēseles,
Vārdi kā dunči, asāki par dūri.
Tukšumā meklēju tēva plecu,
Svešas rokas un naida ēnas.
Galds bija tukšs, un sirds bija tukša,
Kāds biju, par to mani nemīlēja neviens.
(Pirms-piedziedājums)
Un likās, tas viss, ko esmu pelnījis,
Neredzams cietumnieks savā paša dzīvē.
Līdz tavs skatiens kā zvaigzne tumsā krita,
Un parādīja ceļu uz brīvību.
(2. pants)
Tad krustmātes aiziešana – tukšums un lūzums,
Un pēkšņi es viens pats uz ceļa stāvu.
Mācījos elpot, mācījos izdzīvot,
No pagātnes lauskām savu nākotni audu.
Tu manī saskatīji nevis rētas, bet ceļu,
Devi man ticību, ko biju pazaudējis.
Pirmoreiz kāds redzēja mani, ne manus grēkus,
Un pasaule beidzot krāsas ieguva.
(Piedziedājums)
Tavs mazais delns man plaukstā – spēks,
Kad manējā vairs nav nekā.
Tu esi iemesls rītu sākt,
Mans enkurs neprāta vētrā.
Dēļ tevis elpot, dēļ tevis būt,
Pat ja elle atkal logā klaudz.
Jo tavās acīs redzu es,
Ka man šeit vēl ir mājas.
(3. pants)
Un piedzima brīnums – mans dēliņš, mans spogulis,
Es zvērēju tevi sargāt un mīlēt.
Dot visu, kā man nekad nebija,
Savu salauzto sirdi tev pretī likt.
Bet laime ir trausla, un pamats zem kājām zūd,
Trīs gadi kā mirklis, un atkal viss brūk.
Un atkal esmu tas puika, kurš viens pats salst,
Un vecā tumsa čukst: "Tev nekas neizdosies."
(Pirms-piedziedājums)
Un liekas, tas viss, ko esmu pelnījis,
Atkal būt cietumniekam savā paša dzīvē.
Bet tavs skatiens kā saule tumsā krīt,
Un atgādina man par manu brīvību.
(Piedziedājums)
Tavs mazais delns man plaukstā – spēks,
Kad manējā vairs nav nekā.
Tu esi iemesls rītu sākt,
Mans enkurs neprāta vētrā.
Dēļ tevis elpot, dēļ tevis būt,
Pat ja elle atkal logā klaudz.
Jo tavās acīs redzu es,
Ka man šeit vēl ir mājas.
(Tilts - cīņa un lēmums)
Tumsa man čukst: "Padodies, vieglāk tā būs.
Tavs mūžs ir tik smags, lai to nes un nenolūzt."
Tā vilina mani uz klusumu, mieru un galu,
Aizmirstot solījumu, ko devu sev un tev.
Bet es redzu tavas acis, mans dēls, tās ir manējās!
Un tajās ir jūra, kurā nav vietas vētrām.
Es nevaru tev atstāt šo mantojumu sāpju,
Es salauzīšu apli! Es pārrakstīšu stāstu!
(Instrumentāls ģitāras solo - cīņa un katarsi)
(Noslēgums - solījums)
Ne tikai vienu dienu. Bet katru nākamo.
Katru elpas vilcienu. Katru soli.
Caur asarām, caur bailēm, caur nogurumu.
Es būšu tavs klints, tava bāka un mājas.
Kamēr es elpošu, tu nebūsi viens.
Tu esi mans enkurs.
Mans enkurs... vētrā.